Vilhelm Nikolaus August Hagborg (26. maijs 1852, Gēteborga – 30. aprīlis 1921, Parīze) bija atzīts zviedru gleznotājs, vislabāk pazīstams ar savām izteiksmīgajām ainām, kas attēlo ikdienas dzīvi. Audzis Gēteborgā, viņš vēlāk pārcēlās uz Parīzi, kur pavadīja lielāko daļu savas karjeras. Viņa pārcelšanās uz Franciju ieveda viņu Eiropas mākslas pasaulē laikā, kas bija raksturīga dzīvīgai radošumam un pārmaiņām.

Hagborgs ieguva atzinību par saviem attēlojumiem parastajā dzīvē, īpaši uzsverot piekrastes ainavas, zvejniekus un lauku strādniekus. Viņa māksla ir ievērojama ar rūpīgu detaļu un maigu, dabisku pieeju, kas atspoguļo gan atmosfēru, gan cilvēkus viņa izvēlētajās vidēs. Francijas Barbizona skolas ietekme ir acīmredzama daudzās viņa gleznās, jo tā ieteica gleznot dabu un lauku eksistenci tieši no dzīves.

Visas savas karjeras laikā Hagborgs guva nozīmīgu atzinību un piedalījās lielās starptautiskās izstādēs, tostarp slavenajā Parīzes Salonā. Viņa mākslinieciskie ieguldījumi nodrošināja viņam atpazīstamību ne tikai Francijā, bet arī Zviedrijā, viņa dzimtenē. Kolekcionāri augstu novērtēja viņa gleznas, un šodien viņa darbi atrodas daudzos muzejā un privātās kolekcijās, uzsverot viņa ilgstošo ietekmi uz žanra glezniecību 19. gadsimtā.

Pavadījis lielāko daļu sava mūža un karjeras Francijā, Hagborgs piederēja grupai skandināvu mākslinieku, kuri Parīzi uzskatīja par vadošo mākslas centru. Viņš nomira Parīzē 1921. gadā, atstājot darbu, kas joprojām tiek apbrīnotas par savu lirisko kvalitāti un uztverošo attēlojumu par piekrastes un lauku ikdienas dzīvi.