Sven Richard Bergh (1858–1919) bija izcils zviedru gleznotājs, mākslas kritiķis un muzeja direktors. Viņš spēlēja nozīmīgu lomu Zviedrijas mākslinieciskajā ainavā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, sniedzot būtisku ieguldījumu gan caur savu mākslu, gan vadību kultūras jomā.

Neskatoties uz to, ka daudzus gadus pavadīja Francijā, Bergh neizvēlējās iesaistīties impresionisma kustībā, kas fascinēja daudzus viņa laika māksliniekus. Tā vietā viņš guva iedvesmu no naturalisma un īpaši apbrīnoja Žila Bastjēna-Lepāža darbus. Šī ietekme ir acīmredzama reālistiskajā stilā un tematiskajā saturā, kas ir klātesoši daudzos viņa mākslas darbos.

Bergh, atšķirībā no daudziem saviem vienaudžiem, neapguva gleznošanu ainavās en plein air, vai ārpus telpām. Viņš priekšroku deva apzināti kompozētiem darbiem, visbiežāk savā studijā, nevis tiešai iedvesmas gūšanai no dabas uz vietas. Šī pieeja bija saskaņā ar viņa naturalistiskajām pārliecībām un izcēla viņu no citiem viņa paaudzes māksliniekiem.

Papildus savam darbam kā gleznotājs, Bergh arī sniedza ieguldījumu kā mākslas kritiķis un muzeja direktors, veidojot Zviedrijas kultūras dzīves gaitu. Viņa vadība un mākslinieciskā virzība atstāja paliekošu iespaidu uz zviedru mākslu, nodrošinot viņa mantojumu kā nozīmīgu figūru valsts mākslinieciskajā vēsturē.