Karlis Eduards Ferdinands Blehen (29. jūlijs 1798 – 23. jūlijs 1840) bija izcils vācu ainavu gleznotājs, plaši atzīts par saviem dzīvīgajiem dabas attēlojumiem. Dzimis Kottbusā, Blehen jau agrā vecumā parādīja dabisku talantu mākslā un vēlāk saņēma formālu apmācību Berlīnē. Viņš kļuva pazīstams ar savu izcilo prasmi attēlot gaismas un atmosfēras mijiedarbību dabā, kas ir noteicošā iezīme viņa mākslas darbā.

Blehenas māksla ir cieši saistīta ar Romantisma kustību, kas svinēja ainavas skaistumu, spēku un emocijas. Viņa gleznas bieži attēlo dramatiskas debesis, blīvas mežus un drosmīgas kontrastus starp apgaismojumu un ēnu. Ar šo estētiku Blehenas iemiesoja Romantiskās ēras ideālus, attālinoties no klasiskās atturības un pieņemot nevaldāmās un neparedzamās dabas īpašības.

Papildus saviem sasniegumiem kā gleznotājs, Blehenam bija profesūra Mākslas akadēmijā Berlīnē. Viņš ietekmēja jauno mākslinieku paaudzi, un viņa paša ceļojumi — visvairāk uz Itāliju — paplašināja viņa māksliniecisko redzējumu, mudinot viņu pieņemt dzīvīgākas krāsas un dinamiskākas kompozīcijas. Itālijas lauku ainava kalpoja kā bagātīgs iedvesmas avots, un daudzas no viņa ievērojamākajām ainavām ir balstītas uz tiešu novērojumu šajos ceļojumos.

Neskatoties uz īso dzīvi, Karls Blehenas atstāja paliekošu ieguldījumu vācu glezniecībā 19. gadsimtā. Viņa darbi joprojām tiek svinēti par tehnisko izcilību un emocionālo rezonansi, un tie paliek lielo muzeju kolekcijās. Mūsdienās Blehenas tiek atzīts par būtisku figūru vācu Romantiskās ainavu tradīcijas attīstībā.