Eugen Felix Prosper Bracht (3. jūnijs 1842 – 5. novembris 1921) ieguva atzinību kā vācu ainavu gleznotājs. Viņš ir īpaši pazīstams ar savu attēlojumu izteiksmīgās dabas ainavās, piemēram, drūmās mežos, plašās līdzenumos un burvīgās vakara debesīs. Viņa gleznas ir augstu novērtētas par atmosfēras efektiem un rūpīgu gaismas un ēnas attēlošanu.

Bracht ieguva izglītību Drezdenes Mākslas akadēmijā, kur viņa veidošanās gadi tika ietekmēti no romantiskās ainavu mākslas meistariem. 1880. gados viņš kļuva par profesoru Berlīnes akadēmijā, kur veicināja jaunas mākslinieku paaudzes apmācību. Viņš uzsvēra gan tehnisko meistarību, gan emociju izteikšanu ainavu glezniecībā savā mācību procesā.

Viņa mākslinieciskā attīstība tika papildināta ar ceļojumiem. Bracht apmeklēja tādas vietas kā Tuvie Austrumi un Šveice, ceļojumi, kas iedvesmoja eksotiskās ainavas un tuksneša skatus, kas ir izteikti viņa vēlākajās gleznās. Veids, kā viņš attēloja katras reģiona atšķirīgās iezīmes, piešķīra lielāku dziļumu un daudzveidību viņa darbiem.

Šodien Eugen Bracht tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru 19. gadsimta vācu ainavu glezniecībā. Viņa darbi ir izvietoti vadošajos muzejos un kolekcijās, un tie tiek slavēti par reālismu apvienojot ar poētisku un reizēm mistisku atmosfēru.